Kategoriju arhīvs: Ķīna

Ķīna ir liela. Ķīnā esmu bijis es.

Cik liela ir Ķīna? Liela. Tāpēc kopsummā mēs ap 3000km nobraucām ar vilcienu, 1310km autobusos un velosipēdi paliek godpilnajā trešajā vietā ar ap 1120km. Tajā skaitā arī kādi 40km augšup kalnā ar riteņiem iekrautiem kādā mašīnā. Nu, Dainis un Laura, protams, vēl uzstās arī, ka es esmu nobraucis vēl mazāk, jo mēdzu braukt augšā kalnos, turoties pie smagajām mašīnām. Man jau tās zelta medaļas tāpat nevajag.

Bet, kamēr Dainis domā, ko lai pasaka par Laosu, man tomēr liekas, ka jāpadalās ar vēl dažām atziņām par mūsu ceļu Ķīnā. Turpiniet lasīt

Bomžu dzīves krējums Ķīnā

Pēc iepriekšējā raksta izlasīšanas jūs visi noteikti gandrīz nomirāt no neizpratnes un gan jau knapi noturējāties neatsūtīt man miljons sašutinātu vēstuļu, kliedzot “Kāpēc? Kā? Kas notika? Šausmas! Kā tā varēja gadīties??” Tikai mieru, tikai mieru, paskaidrojums seko nākamajā rindkopā!

Maz ticamajā gadījumā, ja kāds nesaprot, par ko es tagad runāju – tātad, raksts beidzās ar “nakti pavadījām, guļot uz ielas.” Sākās tas tā, ka izdomājām, ka esam pietiekami Ķīnā braukuši ar vilcienu, bet līdz Laosai vēl ir par tālu un par maz laika, lai brauktu visu ceļu ar riteni. Protams, tieši tas, ko Tu iedomājies – loģiski – jāstopē! Sagatavojam īkšķīšus, ievingrinoties sākam celt rokas uz augšu, bet, kas tad tas! – roķeles atsitās pret divriteņa rāmi. Grūti pastopēt, ja līdzi jānēsā velosipēds. Neesam jau nekādi vakarējie, izdomājām, ka rumakus varam pārsūtīt ar to pašu dzelzceļa kravas kompāniju un savākt stacijā, gluži kā iepriekš, tikai paši ar vilcienu nebrauksim, bet iesim stāvēt uz lielceļa. Domāts, darīts, nodevām riteņus un šoreiz arī gandrīz visas somas gādīgo ķīniešu rokās. (Ja kāds šī raksta iespaidā nolemj, ka šādi Ķīnā pārsūtīt mantas ir ļoti laba doma, jābrīdina, ka dzirdējām arī atsauksmes par pazaudētu bagāžu. No mūsu mantām abas reizes nekas nenoklīda, tikai vienu reizi mantu maiss bija stāvējis kaut kādā peļķē.) Turpiniet lasīt

Gada īsākā nakts vilcienā un Jāņu svinības Ķīnā

14. jūnija svelmē mēs iebraucām Ķīnā. 你好! 4100 km no mājām.

Ķīna laikam ir tā valsts, kur visiem uznāk vēlme dedzināt pases – gan latvju Ūdrītim un Balodei esot bijis incidents, gan mūsu Odesas paziņa, slavenais “Požarņiks” jau arī savulaik tieši Ķīnā mežā izdomāja nokūpināt savu. Dainis un Laura vienojās, ka, ja es sadedzināšu savējo, viņi man nepalīdzēs, bet brauks tālāk. Turpiniet lasīt