Kategoriju arhīvs: Ukraina

Velobrauciens caur Ukrainas dienvidiem

Pirmkārt, mums ir jāatvainojas par lielo kavēšanos, raksts, kuru solījām 10. janvārī, nedaudz aizkavējās dažādu subjektīvu un objektīvu iemeslu dēļ. Vēl joprojām dzīvojamies Tbilisi un mēģinām tādā vai citādā veidā sapelnīt naudu ekspedīcijas/ceļojuma turpinājumam. Nu jau kādu laiku visi trīs esam atraduši pagaidu darbiņus, kas palīdz papildināt mūsu budžetu. Par piedzīvojamiem Gruzijā rakstīsim tad, kad būsim tikuši galā ar līdz šim piedzīvotā aprakstīšanu, bet jau šobrīd ir jāsaka, ka par garlaicību Gruzijā mums pamata sūdzēties nav. Tad nu lūk, ilgi gaidītais raksts par ceļu no Odesas līdz Krimas robežai.

Atvadas no Odesas

Novembris tuvojās vēja ātrumā (kā mēs vēlāk noskaidrojām vēja virziens ne vienmēr bija labvēlīgs), un tas savukārt nozīmēja, ka ir laiks pamest viesmīlīgo Odesu, lai dotos Krimas virzienā. Ņemot vērā, ka Krimu šobrīd kontrolē Krievija, lai tur nokļūtu, bija nepieciešams saņemt Krievijas vīzu, kuru bez liekiem sarežģījumiem bijām saņēmuši vēl atrodoties Latvijā. Krimas un Krievijas apciemojumam mums bija atvēlētas tikai 30 dienas un tāpēc īpaši svarīgi bija līdz Krimas robežai nokļūt tieši pēdējā oktobra dienā. 27. oktobra rītā mēs bijām gatavi teikt pēdējo paldies Aļinai un viņas ģimenei, un doties ceļā.

20141027-Odessa_Crimea

From left – Dainis, Alina, Ivars and Laura. Alina, thank you very, very much!

Turpiniet lasīt

Vai ir Odesa bez Požarņika?

Rīga-Odesa – veikti 2880km. Attālums no mājām – 1250km.

How Many Roads in Odessa

How Many Roads in Odessa

Stāstos par mūsu ceļojumu Odesa tiks pieminēta kā pilsēta, kur iepazināmies ar Požarņiku, tas ir skaidrs – viņš pats un notikumu aura, kas viņu apvija, bija pietiekami spilgti, lai nonāktu vieglāk aizsniedzamā atmiņu plauktā kā pilsētas apskate. Bet nav jau arī tā, ka Puškina virtuve ir vienīgais ievērojamais objekts Odesā, un, lai neradītu jums mānīgu iespaidu, ka tā varētu būt vai ka mēs visu laiku pavadījām tur, dzerot divčus un stūķējot ceptus kartupeļus, īsumā pastāstīšu arī par pārējo laiku Ukrainas trešajā lielākajā pilsētā. Odesa ir mazāka par Rīgu platības ziņā, bet iedzīvotāju blīvums šeit ir trīsreiz lielāks. Požarņiks ir tikai viens no miljona odesiešu. Turpiniet lasīt

Požarņiks Puškina virtuvē

Artems ir septītais mūsu dīvānsērfošanas namatēvs, puisis, kurš dzīvo Odesas centrā, droši vien viens pats parastā dzīvoklītī, strādā kādā uzņēmumā un aizraujas ar ceļošanu, kā jau lielākā daļa CS tīkla izmantotāju, un pilnīgi noteikti ir labi informēts par mūsu ierašanās faktu un laiku. Kaut kāds tēls jau galvā ir jāizveido, ja informācija ir niecīga, tad tā tiek piedomāta, man šķiet, ka tā cilvēka smadzenes dara, lai labāk apzinātos, ka šis cilvēks ir īsts. Galvenais ir tikai šo iedomāto tēlu neuztvert kā faktu un nepieņemt par vispārzināmu patiesību, jo bieži vien pasaule daudz interesantāka nekā varētu iedomāties un cilvēki spilgtāki par ierasto “katrs no mums ir īpašs” teikumu. Turpiniet lasīt

Kā kļūt populāriem Žmerinkā

Pavadot pēdējās dienas Kijevā, mani nekādi nepameta sajūta, ka pilsētā esam kavējušies pārlieku ilgi un ka sen jau ir pienācis laiks doties prom. Citreiz liekas, ka pilsētas komforts Tevi, ceļotāju iemidzina, notrulina Tavus jutekļus, iespējams, padara slinkāku un rezultātā Tu attopies iztērējis pārāk daudz naudas un pārāk daudz laika. Protams, nebija arī tā, ka mēs Kijevā tikai to vien darījām, kā sēdējām un deldējām bikšdibenus – paspējām izdarīt arī šo to noderīgu, tas ir, protams, ja par noderīgu var uzskatīt īsmetrāžas hiperlapses video izveidošanu. Jebkurā gadījumā, 8. oktobrī mēs atkal devāmies ceļā.

Krimas sarkanais šampanietis, kuru garšojām pēdējā vakarā pirms došanās prom no Kijevas. Nebija īpaši garšīgs.

Krimas sarkanais šampanietis, kuru garšojām pēdējā vakarā pirms došanās prom no Kijevas. Nebija īpaši garšīgs.

8. oktobra rītā sapakojām mantas, sakrāmējām visu uz velosipēdiem un Romāna pavadībā devāmies uz Kijevas dzelzceļa staciju. Plāns bija līdz Ukrainas – Moldovas robežai (precīzāk, līdz Ukrainas rietumos esošajai pilsētai Kotovskai) braukt ar vilcienu un tad jau lēkt mugurā divriteņiem un ripot līdz Kišiņevai. Es jau savām gara ausīm dzirdu cilvēkus jautājot: “Kas tad jūs par velobraucējiem, ja ar vilcieniem vien braukājaties?” Tāpēc es viņiem tikpat astrāli atbildu: “Tad nu tā, pirmkārt, Ukrainā ar vilcienu pārvietoties ir lētāk nekā ar velosipēdu, otrkārt, električkas Ukrainā ir tādi kā sociāli klubiņi, kuros ir iespēja uzzināt daudz ko jaunu par cilvēkiem un pilsētām, no kurām tie nāk, treškārt, ņemot vērā, ka mums līdz 1. novembrim ir jānonāk līdz Krimas robežai, vilciens ir labākais veids kā pagūt redzēt vairāk.” Un šī nebija ne pirmā, ne pēdējā reize, kad iesaistījos šādos astrālos dialogos pats ar sevi.

Turpiniet lasīt

10 dienas Kijevā, Ukrainā

Kā gan cilvēks raksta par vietu, kas viņam liekas neatkārtojama?

Jau kādu laiciņu man galvā vārās šīs domas, domas par Kijevu, bet tās ir bezgala grūti izteikt konkrētos vārdos. Ir pagājuši jau divi mēneši, kopš mums bija tā iespēja pavadīt tur 10 dienas, taču dažas atmiņas vēl liekas tik svaigas, it kā nebūtu ne nedēļa pagājusi. Kijeva, bez šaubām, ir vienreizīga pilsēta, tai ir ļoti daudz ko piedāvāt, taču tā nereti tiek aizmirsta, it īpaši kā tūrisma galapunkts.

Protams, pēdējā gada laikā Ukraina ir bijusi daudz apspriesta, taču valstī notiekošo konfliktu dēļ, nevis tās skaistuma, vēstures vai kultūras dēļ. Lai gan es nevaru ignorēt apstākļus un laiku, kurā ceļojums mūs noveda Kijevā, manuprāt, tā ir vieta, kur ceļotājiem noteikti vajadzētu doties, taču ne jau tikai, lai apskatītu Maidanu (Майдан Незалежності) nesen notikušās revolūcijas dēļ. Kijeva ir viena no lielākajām Eiropas pilsētām ar kultūras mantojumu un vēsturi pat no sestā gadsimta, un tās iedzīvotājiem – pašiem savs mākslinieciskais stils un iedvesmojošs gars.

cycle Turpiniet lasīt