Autora arhīvs: Dainis Pudelis

Atpakaļ Eiropā (Azerbaidžāna)

Plāni un cerības

Tā bija sanācis, ka Turkmenistānas vietā mums nāksies šķērsot Azerbaidžānu, cerot uz iespēju pēc iespējas ātrāk tikt uz kuģa klāja, kas mūs nogādātu Kazahstānā. Ja sākotnējais plāns bija šķērsot Turkmenistānu 5 diennaktīs, tad jāsaka, ka ar maršruta izvēli mums paveicās, jo Azerbaidžānu mums izdevās šķērsot vēl ātrāk, bet šoreiz jāsaka, ka tas notika galvenokārt pateicoties veiksmei, kas beidzot arī mums uzspīdēja. Šoreiz mācījāmies no mūsu kļūdām un nekādas īpašas cerības attiecībā uz to, ko Azerbaidžāna mums piedāvās, nelolojām. Zinājām, ka Azerbaidžāna esot “naftas lielvalsts”, kas vēl joprojām konfliktē ar Armēniju par Kalnu Karabahas reģionu. Tobrīd likās un vēl joprojām liekas, ka labāk ir pašam veidot viedokli par kādu vietu vai valsti, kuru Tu apmeklē, nevis ļauties citu cilvēku veidotiem viedokļiem. Tomēr bija viens iemesls kāpēc, nonākuši pie Azerbaidžānas-Irānas, robežas vēlējāmies to šķērsot pēc iespējas ātrāk – pēc Irānas “sausā” perioda, beidzot mums būs iespēja iegādāties kādu diuci (lasīt, divlitrīgs miestiņš) priekš vakariņu galda.

20150515_1639-Azerbaijan

Aptuveni šādi izskatijās mūsu plāns – Kaspijas jūru bijām plānojuši šķērsot ar kuģi

Turpiniet lasīt

Trīs mēneši Gruzijā, 2.daļa

Darbi un darbiņi

Galvenais iemesls, kāpēc Tbilisi mums nācās uzkavēties tik ilgi, protams, bija saistīts ar nelāgo atgadījumu Sevastopolē. Tiem, kas to jau piemirsuši, jāatgādina, ka Sevastopolē līdz šim nenoskaidroti nelieši nelegāli konfiscēja divus mūsu ekspedīcijas velosipēdus (nedaudz vairāk par šo atgadījumu skatīt šeit un lasīt šeit). Tad nu, atrodoties Tbilisi, visi mūsu ceļojuma plāni praktiski karājās mata galā, mums bija jāatrod veids kā sapelnīt pietiekami daudz naudas, lai varētu ceļu turpināt. Jau no paša sākuma bija pilnīgi skaidrs, ka šī problēma pati no sevis neatrisināsies un viss būs atkarīgs tikai un vienīgi no mums pašiem.

20141210-Georgia

Gruzīni ir apsēsti ar ēšanu un pat finanšu rādītājus mēra izmantojot hačapuri pagatavošanas izmaksas

Turpiniet lasīt

Trīs mēneši Gruzijā, 1.daļa

Trīs mēneši Gruzijā – darbi, nedarbi, draugi un tējas tirgošanas bizness

Attaisnojumi

Cik ilgi var vilkt gumiju, cik ilgi var meklēt visdažādākos attaisnojumus slinkumam, cik ilgi var? Mēs laikam esam nonākuši pie slēdziena, ka var diezgan ilgi, bet, protams, pienāk brīdis, kad ir slinkums būt slinkam, un šis, kā reiz, ir tas brīdis. Tad nu bez liekiem ievadiem, piedāvājam salīdzinoši īsu atskatu par pavadīto laiku Gruzijā, paveiktajiem darbiem, satiktajiem cilvēkiem, iespaidiem, pieredzēm un pārdomām. Bet, pirms pievērsties stāstam par piedzīvoto, gribu tikai pabrīdināt, ka rakstā nu nekādi neizdevās atspoguļot visus ievērības cienīgos notikumus un arī notikumi, kas ir atspoguļoti, iespējams, nav aprakstīti tik poētiski, kā būtu bijis nepieciešams.

Ierašanās Gruzijā

20141123-Georgia

Pirmo nakti Gruzijā pārlaidām pavisam netālu no Gruzijas augstākās virsotnes Kazbega. Nakts izvērtās par līdz šim aukstāko piedzīvoto, nepārspīlējot jāsaka, ka temperatūra naktī bija aptuveni -10 grādi.

20141125-Georgia

Savukārt otro nakti Gruzijā pavadījām salīdzinoši komfortablos apstākļos – ceļa uzturētāju brigādes štābā. Jāsaka gan, ka temperatūra mūsu “guļamistabā” turējās ap nulli un tieši šī iemesla dēļ šī istaba tika izmantota par pieliekamo kambari.

Turpiniet lasīt

Riteņošana Krievijā

Kaukāza osta

Pulkstenis rādīja jau krietni pēc pusnakts, kad prāmis piestāja Krievijas ostā “Kaukāzs” – visi tā pasažieri steidzīgi centās ieņemt vietas personīgajos automobiļos, autobusos vai kravas automašīnās. Es, kā vienīgais riteņbraucējs uz prāmja, biju gatavs doties pretī nezināmajam, tiklīdz prāmja vārti būs atvērušies. Es varēju tikai minēt, kas mani sagaida – cik kilometrus nāksies pieveikt, līdz beidzot varēšu dienas piedzīvojumiem pielikt punktu, un kāda būs ceļā satikto cilvēku attieksme pret plīvojošo Latvijas karogu.

Pirmie pārsteigumi mani sagaidīja jau ceļā no prāmja piestātnes līdz mūsu nometnes vietai. Izrādās, ka osta atrodas uz šauras zemes strēles, kas stiepjas vienpadsmit kilometrus Krimas virzienā. Tad nu, no tumsas un vēja nebaidoties, devos pretī Krievijas pamatteritorijai. Patīkami pārsteidza izmeklētās kvalitātes asfalta segums un ceļa apgaismojums, kas, iespējams, uzstādīts, lai nodrošinātu kravas un pasažieru transporta plūsmu, kas krietni pieaugusi pēc Krimas aneksijas. Šis salīdzinoši nenozīmīgais pārbrauciens atmiņā galvenokārt palicis drausmīgā vēja un vēlās stundas dēļ. Ceļa galā mani sagaidīja Krievijas policijas kontrolpostenis, kas mani uzņēma tiešām viesmīlīgi un ļāva ceļu turpināt bez liekiem jautājumiem. Pamāju ardievas policistiem (nu jau vairs ne miličiem) un devos meklēt ceļabiedrus – Ivaru un Lauru.

Screenshot 2015-03-12 14.11.30

Kaukāza osta un šaurā zemes strēle, kas ved līdz Krievijas plašajām zemēm

Turpiniet lasīt

Velotūrisms Krimā, 2.daļa

Rīts Jaltā un velobrauciens “Gaiziņkalnā”

Kā jau Laura un Ivars perfekti norādīja – mūsu naktsmītne Jaltā nekādā veidā nebija ikdienišķa. Tāpat par ikdienišķu nekādā veidā nevarētu nosaukt piedzīvoto ceļā no Jaltas līdz nākamajai pieturas vietai – Melnās jūras piekrastes ciemam Solnechnogorskai. Viss jau bija iekavēts (viss rīta rituāls bija aizņēmis pārāk daudz laika un pulkstenis rādija jau 12.30), tāpēc papildus kavēties vairs nebija laika, bija jāsēžas uz velo un jādodas ceļā.

Pirms izbraukšanas no Sevastopoles biju cītīgi pētījis paredzētā maršruta karti, lai saprastu, kas mani tad tur īsti sagaida (īpaši reljefa ziņā). Šādam nolūkam par ļoti noderīgu palīgu var izmantot interneta vietni cycleroute.org. Tur gana vienkāršā un uzskatāmā veidā ir iespējams apskatīt izvēlēta maršruta reljefa profilu jeb, citiem vārdiem sakot, ir iespējams apskatīt, cik konkrētajā ceļa posmā kāpumu, cik tie ir gari un cik stāvi. Praktiski jau no tā pārlieku lielas jēgas nav, īpaši gadījumos, kad maršruts jau ir izplānots un nav reālas alternatīvas. Manā gadījumā tas vairāk kalpoja kā avots, kas vai nu apstiprināja manas šaubas, vai atviegloja/garlaikoja gadījumā, ja maršruts izrādījās plakans kā dēlis. Šoreiz biju izpētījis, ka nāksies vairākkārt cīnīties ar pauguriem, kas ir lielāki un stāvāki par Latvijas augstāko virsotni – Gaiziņkalnu.

Elevation

Reljefa profila braucienam no Jaltas līdz Solnechnogorskai

Turpiniet lasīt