Autora arhīvs: Laura Garā

Pāri kalniem – Kazahstāna

Turpinājums

…Bijām nolēmuši izmest nelielu līkumu ceļā no Almati Kazahstānā uz robežpunktu ar Ķīnu. Plāns jau izklausījās vienkāršs – izmīt cauri Ile-Alatau Nacionālajam parkam, kas atrodas uz dienvidiem no Almati, starp Turgen aizu austrumos un Čemlogan upi rietumos. Parks ir izslavēts ar skaisto, neskarto dabu un zvēriem, un kalnainiem, stāviem ceļiem un bezceļiem. Kā jau ar lielāko daļu mūsu plānu (un jau atkal, šis knapi varētu saukties par īstu plānu, bet vairāk par aptuvenu ideju), kaut kam bija jānoiet greizi…

Izbraucām no Almati rekord-vēlā stundā – ap plkst. 4 pēcpusdienā, gandrīz vēlāk kā jebkuru citu reizi. Mēs īpaši nesteidzāmies, un Kazahstānas vīzas mums vēl bija derīgas uz pietiekami ilgu laiku, lai izmestu šo nelielo apkārtceļu (tā mums likās tobrīd) un pirmajā dienā bijām ieplānojuši nomīt tikai kādus 60 km, izbraucot no Almati, līdz Turgen pilsētiņai, no kurienes nākamajā dienā turpināt braukšanu pa maziem ceļiem uz Ile-Alatau Nacionālo Parku.

Turpiniet lasīt

Uz Austrumiem – Kazahstāna

Plašā Kazaku Zeme

Pēc tam, kad mūsu lielās cerības ceļot caur dažādām Centrālāzijas valstīm tika sagrautas, nācās samierināties ar vienu LIELU valsti – Kazahstānu. Kopīgi apsvērām plusus un mīnusus, un tā patiešām nebūtu likusies tik slikta doma, ja nebūtu viena neLIELA problēma.

Turpiniet lasīt

Irāna – velotūristu Meka

Cita Pasaule

Pirmās divas nedēļas Irānā pilnīgi noteikti bija pielāgošanās laiks, šķērsodami Armēnijas-Irānas robežu, bijām nonākuši citā pasaulē, un redzētais krietni vien atšķīrās no iepriekš piedzīvotā. Beidzot bija tāda sajūta, ka patiešām esam pavirzījušies diezgan tālu no mājām, un pat ikdienišķas nodarbes šeit tika veiktas citādāk. Neskatoties uz to, ka bijām neliela grupa cilvēku, starp kuriem bija tikai viena, neprecējusies meitene, cilvēki mūs sagaidīja ar atplestām rokām. Reizēm gan etiķetes dēļ ieminējāmies, ka Dainis ir mans brālis, taču neīstais laulības gredzens, ko biju iegādājusies Armēnijā drošības pēc, likās īsti nepieciešams vienīgi tad, kad devos kaut kur viena – bez pavadoņiem. Vai varētu būt vēl labāks laiks ceļošanai pa Irānu, kā divu nedēļu garās brīvdienas un persiešu Jaunā Gada svinības?!

Arriving to a party is a big event

Nereti mums ierodoties jaunā vietā skats bija apmēram šāds

Turpiniet lasīt

Armēnija – ceļā uz Irānu

Sveiki, Kalni!

Ar Irānas vīzām kabatā un uztūnētiem ričukiem, kas tā vien prasījās izbrauciena, 15. martā, vēlā pēcpusdienā (kā jau vienmēr, izbraukšanas laiks no lielākām pilsētām mums sanāk tuvāks vakarpusei) mēs beidzot bijām gatavi doties pretī Armēnijas kalnu izaicinājumam ceļā uz Irānu, kur vēlējāmies nokļūt laikā uz Novrūzu.

Kā jau nereti brauciena laikā, arī šoreiz ceļš izrādījās dažādu interesantu atgadījumu pilns un kādus 20 kilometrus ārpus pilsētas robežas mēs nejauši pievienojāmies impromptu piknikam, kas sastāvēja no kraukšķīga armēņu lavaša, svaigi grilētām zivīm un galvenokārt – alkohola (kas, tagad atceroties Armēnijas laikus, šķita maģiski uzpeldam no pagaldes, lai kur vai kad mēs ierastos). Pēc pāris tostiem uz labu veselību un laimīgu ceļojumu – Janapar, mest steidzīgi atvadījāmies un devāmies tālāk, jo bijām cerējuši izbraukšanas dienā veikt līdzeno ceļa posmu līdz pirmajiem kalnu kāpumiem.

20150315-Armenia

“Pikniks” ar bosiem

Turpiniet lasīt

Armēnija – pozitīvie iespaidi

Pirmie iespaidi

Bijām nosolījušies neizdarīt nekādus priekšlaicīgus secinājumus pirms došanās uz Armēniju, ne par iedzīvotājiem, kultūru vai dabu, lai nepieļautu tādu pašu kļūdu, kā ierodoties Gruzijā. Tas izrādījās viens no labākajiem lēmumiem, kādu ceļojuma laikā bijām pieņēmuši.

Turpiniet lasīt