Birku arhīvi: Divritenis

Irāna – velotūristu Meka

Cita Pasaule

Pirmās divas nedēļas Irānā pilnīgi noteikti bija pielāgošanās laiks, šķērsodami Armēnijas-Irānas robežu, bijām nonākuši citā pasaulē, un redzētais krietni vien atšķīrās no iepriekš piedzīvotā. Beidzot bija tāda sajūta, ka patiešām esam pavirzījušies diezgan tālu no mājām, un pat ikdienišķas nodarbes šeit tika veiktas citādāk. Neskatoties uz to, ka bijām neliela grupa cilvēku, starp kuriem bija tikai viena, neprecējusies meitene, cilvēki mūs sagaidīja ar atplestām rokām. Reizēm gan etiķetes dēļ ieminējāmies, ka Dainis ir mans brālis, taču neīstais laulības gredzens, ko biju iegādājusies Armēnijā drošības pēc, likās īsti nepieciešams vienīgi tad, kad devos kaut kur viena – bez pavadoņiem. Vai varētu būt vēl labāks laiks ceļošanai pa Irānu, kā divu nedēļu garās brīvdienas un persiešu Jaunā Gada svinības?!

Arriving to a party is a big event

Nereti mums ierodoties jaunā vietā skats bija apmēram šāds

Turpiniet lasīt

Trīs mēneši Gruzijā, 2.daļa

Darbi un darbiņi

Galvenais iemesls, kāpēc Tbilisi mums nācās uzkavēties tik ilgi, protams, bija saistīts ar nelāgo atgadījumu Sevastopolē. Tiem, kas to jau piemirsuši, jāatgādina, ka Sevastopolē līdz šim nenoskaidroti nelieši nelegāli konfiscēja divus mūsu ekspedīcijas velosipēdus (nedaudz vairāk par šo atgadījumu skatīt šeit un lasīt šeit). Tad nu, atrodoties Tbilisi, visi mūsu ceļojuma plāni praktiski karājās mata galā, mums bija jāatrod veids kā sapelnīt pietiekami daudz naudas, lai varētu ceļu turpināt. Jau no paša sākuma bija pilnīgi skaidrs, ka šī problēma pati no sevis neatrisināsies un viss būs atkarīgs tikai un vienīgi no mums pašiem.

20141210-Georgia

Gruzīni ir apsēsti ar ēšanu un pat finanšu rādītājus mēra izmantojot hačapuri pagatavošanas izmaksas

Turpiniet lasīt

Trīs mēneši Gruzijā, 1.daļa

Trīs mēneši Gruzijā – darbi, nedarbi, draugi un tējas tirgošanas bizness

Attaisnojumi

Cik ilgi var vilkt gumiju, cik ilgi var meklēt visdažādākos attaisnojumus slinkumam, cik ilgi var? Mēs laikam esam nonākuši pie slēdziena, ka var diezgan ilgi, bet, protams, pienāk brīdis, kad ir slinkums būt slinkam, un šis, kā reiz, ir tas brīdis. Tad nu bez liekiem ievadiem, piedāvājam salīdzinoši īsu atskatu par pavadīto laiku Gruzijā, paveiktajiem darbiem, satiktajiem cilvēkiem, iespaidiem, pieredzēm un pārdomām. Bet, pirms pievērsties stāstam par piedzīvoto, gribu tikai pabrīdināt, ka rakstā nu nekādi neizdevās atspoguļot visus ievērības cienīgos notikumus un arī notikumi, kas ir atspoguļoti, iespējams, nav aprakstīti tik poētiski, kā būtu bijis nepieciešams.

Ierašanās Gruzijā

20141123-Georgia

Pirmo nakti Gruzijā pārlaidām pavisam netālu no Gruzijas augstākās virsotnes Kazbega. Nakts izvērtās par līdz šim aukstāko piedzīvoto, nepārspīlējot jāsaka, ka temperatūra naktī bija aptuveni -10 grādi.

20141125-Georgia

Savukārt otro nakti Gruzijā pavadījām salīdzinoši komfortablos apstākļos – ceļa uzturētāju brigādes štābā. Jāsaka gan, ka temperatūra mūsu “guļamistabā” turējās ap nulli un tieši šī iemesla dēļ šī istaba tika izmantota par pieliekamo kambari.

Turpiniet lasīt

Velotūrisms Krimā, 1.daļa

Viss bija izdomāts, un viss bija saplānots, Laura un Ivars turpmāko ceļa posmu no Sevastopoles līdz Tbilisi mēģinās pieveikt ar autostopiem, bet es lēkšu seglos velosipēdam un cītīgi mīšu pedāļus. Jāsaka gan, ka sajūtas par priekšā esošo pārbraucienu bija duālas – no vienas puses es biju patīkami satraukts, jo man būs iespēja pašam ar savām acīm redzēt Krimas dienvidu piekrasti ar visiem tās brīnumiem, bet no otras šo pārbraucienu uzskatīju par pirmo īsto riteņbraukšanas izaicinājumu, jo man nāksies sastapties ar pirmajiem īstajiem kalniem (vispār jau latvietim viss, kas ir lielāks par Gaiziņkalnu, ir jāuzskata par iespaidīgu kalnu).

20141112-Sevastopol-Yalta-10

Skaisti, bet grūti. Skaistums ir jānopelna

Pārbraucienu es uzsāku 12. novembrī ap plkst.11.20 pēc tam, kad visi atvadu vārdi bija pateikti, kopbildes nofotografētas un mantas sakrāmētas. Izbraukšana no pilsētas nekādas problēmas nesagādāja, ja nu vienīgi neskaita to, ka es nedaudz apmaldījos. Ceļu atrast man palīdzēja jauka sieviete, kas bija pamatīgi apbēdināta, uzzinot, ka Sevastopolē mums nozaga velosipēdus. Bet visā visumā šķita, ka diena būs izdevusies un velo pats ripos uz priekšu. Turpiniet lasīt

Velobrauciens caur Ukrainas dienvidiem

Pirmkārt, mums ir jāatvainojas par lielo kavēšanos, raksts, kuru solījām 10. janvārī, nedaudz aizkavējās dažādu subjektīvu un objektīvu iemeslu dēļ. Vēl joprojām dzīvojamies Tbilisi un mēģinām tādā vai citādā veidā sapelnīt naudu ekspedīcijas/ceļojuma turpinājumam. Nu jau kādu laiku visi trīs esam atraduši pagaidu darbiņus, kas palīdz papildināt mūsu budžetu. Par piedzīvojamiem Gruzijā rakstīsim tad, kad būsim tikuši galā ar līdz šim piedzīvotā aprakstīšanu, bet jau šobrīd ir jāsaka, ka par garlaicību Gruzijā mums pamata sūdzēties nav. Tad nu lūk, ilgi gaidītais raksts par ceļu no Odesas līdz Krimas robežai.

Atvadas no Odesas

Novembris tuvojās vēja ātrumā (kā mēs vēlāk noskaidrojām vēja virziens ne vienmēr bija labvēlīgs), un tas savukārt nozīmēja, ka ir laiks pamest viesmīlīgo Odesu, lai dotos Krimas virzienā. Ņemot vērā, ka Krimu šobrīd kontrolē Krievija, lai tur nokļūtu, bija nepieciešams saņemt Krievijas vīzu, kuru bez liekiem sarežģījumiem bijām saņēmuši vēl atrodoties Latvijā. Krimas un Krievijas apciemojumam mums bija atvēlētas tikai 30 dienas un tāpēc īpaši svarīgi bija līdz Krimas robežai nokļūt tieši pēdējā oktobra dienā. 27. oktobra rītā mēs bijām gatavi teikt pēdējo paldies Aļinai un viņas ģimenei, un doties ceļā.

20141027-Odessa_Crimea

From left – Dainis, Alina, Ivars and Laura. Alina, thank you very, very much!

Turpiniet lasīt