Sveiki, Kalni!
Ar Irānas vīzām kabatā un uztūnētiem ričukiem, kas tā vien prasījās izbrauciena, 15. martā, vēlā pēcpusdienā (kā jau vienmēr, izbraukšanas laiks no lielākām pilsētām mums sanāk tuvāks vakarpusei) mēs beidzot bijām gatavi doties pretī Armēnijas kalnu izaicinājumam ceļā uz Irānu, kur vēlējāmies nokļūt laikā uz Novrūzu.
Kā jau nereti brauciena laikā, arī šoreiz ceļš izrādījās dažādu interesantu atgadījumu pilns un kādus 20 kilometrus ārpus pilsētas robežas mēs nejauši pievienojāmies impromptu piknikam, kas sastāvēja no kraukšķīga armēņu lavaša, svaigi grilētām zivīm un galvenokārt – alkohola (kas, tagad atceroties Armēnijas laikus, šķita maģiski uzpeldam no pagaldes, lai kur vai kad mēs ierastos). Pēc pāris tostiem uz labu veselību un laimīgu ceļojumu – Janapar, mest steidzīgi atvadījāmies un devāmies tālāk, jo bijām cerējuši izbraukšanas dienā veikt līdzeno ceļa posmu līdz pirmajiem kalnu kāpumiem.