Birku arhīvi: Vējs

Riteņošana Krievijā

Kaukāza osta

Pulkstenis rādīja jau krietni pēc pusnakts, kad prāmis piestāja Krievijas ostā “Kaukāzs” – visi tā pasažieri steidzīgi centās ieņemt vietas personīgajos automobiļos, autobusos vai kravas automašīnās. Es, kā vienīgais riteņbraucējs uz prāmja, biju gatavs doties pretī nezināmajam, tiklīdz prāmja vārti būs atvērušies. Es varēju tikai minēt, kas mani sagaida – cik kilometrus nāksies pieveikt, līdz beidzot varēšu dienas piedzīvojumiem pielikt punktu, un kāda būs ceļā satikto cilvēku attieksme pret plīvojošo Latvijas karogu.

Pirmie pārsteigumi mani sagaidīja jau ceļā no prāmja piestātnes līdz mūsu nometnes vietai. Izrādās, ka osta atrodas uz šauras zemes strēles, kas stiepjas vienpadsmit kilometrus Krimas virzienā. Tad nu, no tumsas un vēja nebaidoties, devos pretī Krievijas pamatteritorijai. Patīkami pārsteidza izmeklētās kvalitātes asfalta segums un ceļa apgaismojums, kas, iespējams, uzstādīts, lai nodrošinātu kravas un pasažieru transporta plūsmu, kas krietni pieaugusi pēc Krimas aneksijas. Šis salīdzinoši nenozīmīgais pārbrauciens atmiņā galvenokārt palicis drausmīgā vēja un vēlās stundas dēļ. Ceļa galā mani sagaidīja Krievijas policijas kontrolpostenis, kas mani uzņēma tiešām viesmīlīgi un ļāva ceļu turpināt bez liekiem jautājumiem. Pamāju ardievas policistiem (nu jau vairs ne miličiem) un devos meklēt ceļabiedrus – Ivaru un Lauru.

Screenshot 2015-03-12 14.11.30

Kaukāza osta un šaurā zemes strēle, kas ved līdz Krievijas plašajām zemēm

Turpiniet lasīt

Velobrauciens caur Ukrainas dienvidiem

Pirmkārt, mums ir jāatvainojas par lielo kavēšanos, raksts, kuru solījām 10. janvārī, nedaudz aizkavējās dažādu subjektīvu un objektīvu iemeslu dēļ. Vēl joprojām dzīvojamies Tbilisi un mēģinām tādā vai citādā veidā sapelnīt naudu ekspedīcijas/ceļojuma turpinājumam. Nu jau kādu laiku visi trīs esam atraduši pagaidu darbiņus, kas palīdz papildināt mūsu budžetu. Par piedzīvojamiem Gruzijā rakstīsim tad, kad būsim tikuši galā ar līdz šim piedzīvotā aprakstīšanu, bet jau šobrīd ir jāsaka, ka par garlaicību Gruzijā mums pamata sūdzēties nav. Tad nu lūk, ilgi gaidītais raksts par ceļu no Odesas līdz Krimas robežai.

Atvadas no Odesas

Novembris tuvojās vēja ātrumā (kā mēs vēlāk noskaidrojām vēja virziens ne vienmēr bija labvēlīgs), un tas savukārt nozīmēja, ka ir laiks pamest viesmīlīgo Odesu, lai dotos Krimas virzienā. Ņemot vērā, ka Krimu šobrīd kontrolē Krievija, lai tur nokļūtu, bija nepieciešams saņemt Krievijas vīzu, kuru bez liekiem sarežģījumiem bijām saņēmuši vēl atrodoties Latvijā. Krimas un Krievijas apciemojumam mums bija atvēlētas tikai 30 dienas un tāpēc īpaši svarīgi bija līdz Krimas robežai nokļūt tieši pēdējā oktobra dienā. 27. oktobra rītā mēs bijām gatavi teikt pēdējo paldies Aļinai un viņas ģimenei, un doties ceļā.

20141027-Odessa_Crimea

From left – Dainis, Alina, Ivars and Laura. Alina, thank you very, very much!

Turpiniet lasīt