Birku arhīvi: Velosipēds

Pāri kalniem – Kazahstāna

Turpinājums

…Bijām nolēmuši izmest nelielu līkumu ceļā no Almati Kazahstānā uz robežpunktu ar Ķīnu. Plāns jau izklausījās vienkāršs – izmīt cauri Ile-Alatau Nacionālajam parkam, kas atrodas uz dienvidiem no Almati, starp Turgen aizu austrumos un Čemlogan upi rietumos. Parks ir izslavēts ar skaisto, neskarto dabu un zvēriem, un kalnainiem, stāviem ceļiem un bezceļiem. Kā jau ar lielāko daļu mūsu plānu (un jau atkal, šis knapi varētu saukties par īstu plānu, bet vairāk par aptuvenu ideju), kaut kam bija jānoiet greizi…

Izbraucām no Almati rekord-vēlā stundā – ap plkst. 4 pēcpusdienā, gandrīz vēlāk kā jebkuru citu reizi. Mēs īpaši nesteidzāmies, un Kazahstānas vīzas mums vēl bija derīgas uz pietiekami ilgu laiku, lai izmestu šo nelielo apkārtceļu (tā mums likās tobrīd) un pirmajā dienā bijām ieplānojuši nomīt tikai kādus 60 km, izbraucot no Almati, līdz Turgen pilsētiņai, no kurienes nākamajā dienā turpināt braukšanu pa maziem ceļiem uz Ile-Alatau Nacionālo Parku.

Turpiniet lasīt

Trīs mēneši Gruzijā, 2.daļa

Darbi un darbiņi

Galvenais iemesls, kāpēc Tbilisi mums nācās uzkavēties tik ilgi, protams, bija saistīts ar nelāgo atgadījumu Sevastopolē. Tiem, kas to jau piemirsuši, jāatgādina, ka Sevastopolē līdz šim nenoskaidroti nelieši nelegāli konfiscēja divus mūsu ekspedīcijas velosipēdus (nedaudz vairāk par šo atgadījumu skatīt šeit un lasīt šeit). Tad nu, atrodoties Tbilisi, visi mūsu ceļojuma plāni praktiski karājās mata galā, mums bija jāatrod veids kā sapelnīt pietiekami daudz naudas, lai varētu ceļu turpināt. Jau no paša sākuma bija pilnīgi skaidrs, ka šī problēma pati no sevis neatrisināsies un viss būs atkarīgs tikai un vienīgi no mums pašiem.

20141210-Georgia

Gruzīni ir apsēsti ar ēšanu un pat finanšu rādītājus mēra izmantojot hačapuri pagatavošanas izmaksas

Turpiniet lasīt

Trīs mēneši Gruzijā, 1.daļa

Trīs mēneši Gruzijā – darbi, nedarbi, draugi un tējas tirgošanas bizness

Attaisnojumi

Cik ilgi var vilkt gumiju, cik ilgi var meklēt visdažādākos attaisnojumus slinkumam, cik ilgi var? Mēs laikam esam nonākuši pie slēdziena, ka var diezgan ilgi, bet, protams, pienāk brīdis, kad ir slinkums būt slinkam, un šis, kā reiz, ir tas brīdis. Tad nu bez liekiem ievadiem, piedāvājam salīdzinoši īsu atskatu par pavadīto laiku Gruzijā, paveiktajiem darbiem, satiktajiem cilvēkiem, iespaidiem, pieredzēm un pārdomām. Bet, pirms pievērsties stāstam par piedzīvoto, gribu tikai pabrīdināt, ka rakstā nu nekādi neizdevās atspoguļot visus ievērības cienīgos notikumus un arī notikumi, kas ir atspoguļoti, iespējams, nav aprakstīti tik poētiski, kā būtu bijis nepieciešams.

Ierašanās Gruzijā

20141123-Georgia

Pirmo nakti Gruzijā pārlaidām pavisam netālu no Gruzijas augstākās virsotnes Kazbega. Nakts izvērtās par līdz šim aukstāko piedzīvoto, nepārspīlējot jāsaka, ka temperatūra naktī bija aptuveni -10 grādi.

20141125-Georgia

Savukārt otro nakti Gruzijā pavadījām salīdzinoši komfortablos apstākļos – ceļa uzturētāju brigādes štābā. Jāsaka gan, ka temperatūra mūsu “guļamistabā” turējās ap nulli un tieši šī iemesla dēļ šī istaba tika izmantota par pieliekamo kambari.

Turpiniet lasīt

Velotūrisms Krimā, 2.daļa

Rīts Jaltā un velobrauciens “Gaiziņkalnā”

Kā jau Laura un Ivars perfekti norādīja – mūsu naktsmītne Jaltā nekādā veidā nebija ikdienišķa. Tāpat par ikdienišķu nekādā veidā nevarētu nosaukt piedzīvoto ceļā no Jaltas līdz nākamajai pieturas vietai – Melnās jūras piekrastes ciemam Solnechnogorskai. Viss jau bija iekavēts (viss rīta rituāls bija aizņēmis pārāk daudz laika un pulkstenis rādija jau 12.30), tāpēc papildus kavēties vairs nebija laika, bija jāsēžas uz velo un jādodas ceļā.

Pirms izbraukšanas no Sevastopoles biju cītīgi pētījis paredzētā maršruta karti, lai saprastu, kas mani tad tur īsti sagaida (īpaši reljefa ziņā). Šādam nolūkam par ļoti noderīgu palīgu var izmantot interneta vietni cycleroute.org. Tur gana vienkāršā un uzskatāmā veidā ir iespējams apskatīt izvēlēta maršruta reljefa profilu jeb, citiem vārdiem sakot, ir iespējams apskatīt, cik konkrētajā ceļa posmā kāpumu, cik tie ir gari un cik stāvi. Praktiski jau no tā pārlieku lielas jēgas nav, īpaši gadījumos, kad maršruts jau ir izplānots un nav reālas alternatīvas. Manā gadījumā tas vairāk kalpoja kā avots, kas vai nu apstiprināja manas šaubas, vai atviegloja/garlaikoja gadījumā, ja maršruts izrādījās plakans kā dēlis. Šoreiz biju izpētījis, ka nāksies vairākkārt cīnīties ar pauguriem, kas ir lielāki un stāvāki par Latvijas augstāko virsotni – Gaiziņkalnu.

Elevation

Reljefa profila braucienam no Jaltas līdz Solnechnogorskai

Turpiniet lasīt

Autostopēšana Krimā, 1.daļa

12. novembris – kārtējā reize, kad atstājam kādu pilsētu, siltu gultu un dušu aiz muguras. Tomēr ceļš no Sevastopoles bija kā pavisam jauna ceļojuma uzsākšana. Tāpēc, ka ar mums atgadījās “savādais atgadījums ar velosipēdiem naktī”, no Sevastopoles startējām vairs ne visi kopā, bet Dainis uz velosipēda un mēs ar Lauru ar autostopiem. Par Daiņa iespaidiem un izjūtām, braucot šajā posmā ar velosipēdu, var izlasīt iepriekšējā rakstā.

Turpiniet lasīt